Droši vien katrs ir dzirdējis, kā pasaules iedzīvotāju iepirkšanās paradumus uz ilgu laiku izmainīja amerikāņu kompānija Groupon, piedāvājot vietējiem uzņēmumiem jaunu pārdošanas un mārketinga platformu, kolektīvo iepirkšanos. Dažu darbības gadu laikā Groupon vērtība tika lēsta virs 8 miljardiem ASV dolāru, tas ir lielisks panākums lieliskai idejai.
Kuponu un akciju lielveikals MrDeal.lv, pāršķirstot nesenās vēstures lappuses, veica nelielu pētījumu, lai saprastu, kā kolektīvā iepirkšanās attīstījās Latvijā. Pēc publikācijām un interneta resursiem var secināt, ka pirmie mēģinājumi sākās 2010. gadā, un turpmākie notikumi ļoti labi parāda, kāpēc vieni projekti izšaujas, bet citi pazūd.
Kolektīvā iepirkšanās, kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgi
Kolektīvā iepirkšanās būtība ir vienkārša, pircēji iegūst izdevīgāku cenu, bet uzņēmums īsā laikā piesaista lielāku pircēju plūsmu. Lai saprastu, kāpēc šis modelis kļuva tik ietekmīgs, ir vērts apskatīt gan pašu principu, gan tā lomu tirgū.
Definīcija un pamatprincips
Kā pirmo veiksmīgo kolektīvās iepirkšanās modeli parasti raksturo ar vienu ideju, daudzi pircēji apvienojas, lai saņemtu atlaidi vai īpašu piedāvājumu. Praktiski tas bieži izpaužas kā kupons vai konkrēts piedāvājums, kas ir derīgs noteiktu laiku.
Pircējam tas nozīmē iespēju izmēģināt pakalpojumu vai iegādāties preci lētāk, savukārt uzņēmumam tā ir reklāma un ātra klientu piesaiste. Sākumā tika piedāvāti lēti atlaižu kuponi precēm un pakalpojumiem, kas nozīmē, ka pircējs nepērk pakalpojumu, bet gan kuponu, kas dod iespēju saņemt atlaidi. Tieši šī savstarpējā ieguvuma dēļ modelis kļuva populārs dažādās valstīs.
Nozīme pircējam un uzņēmumam
Pircēju pusē kolektīvā iepirkšanās bieži nostrādā kā drošs tests jaunām vietām un pakalpojumiem, jo risks ir mazāks, ja cena ir zemāka. Vienlaikus šis formāts var iemācīt vērot cenas, piedāvājumu noteikumus un termiņus, kas ir noderīgi arī ikdienas iepirkšanās lēmumos.
Uzņēmumam savukārt tā ir iespēja ātri kļūt pamanāmam un piepildīt noslodzi, īpaši pakalpojumos, kur tukšās stundas ir tīrs zaudējums. Taču komisijas un atlaides apmērs var būt izaicinājums, tāpēc ilgtermiņa ieguvums ir atkarīgs no tā, vai akcijas pircējs kļūst par pastāvīgu klientu.
Kāpēc modelis tik ātri iesakņojās Latvijā
Latvijas tirgū kolektīvā iepirkšanās ienāca brīdī, kad cilvēki bija īpaši jūtīgi pret cenu un aktīvi meklēja atlaides. Tas radīja labu augsni portāliem, kas varēja vienuviet sakārtot piedāvājumus un ātri sasniegt plašu auditoriju.
Vienlaikus mazs tirgus nozīmē arī asāku konkurenci, ja projekts nespēj ieguldīt mārketingā un uzturēt pietiekamu piedāvājumu kvalitāti, pircēju interese ātri pārslēdzas citur. Tieši tāpēc vēsturē redzams gan straujš kāpums, gan tikpat straujš kritums.
Kā kolektīvā iepirkšanās darbojas praksē un kādas kļūdas mēdz pieļaut
Teorija izklausās vienkārša, bet praksē daudz ko nosaka izpildījums, piedāvājumu noteikumi, komunikācija un spēja noturēt kvalitāti. Apskatot Latvijas piemērus, var skaidri redzēt tipiskos klupšanas akmeņus.
Starta grūtības un auditorijas sasniegšana
Kolektīvās iepirkšanās pirmsākumi Latvijā meklējami 2010. gada augustā, kad šo biznesa modeli mēģināja ieviest portāls oppaa.lv. Mārketinga budžeta trūkuma dēļ vai citu mums nezināmu iemeslu dēļ portāls nespēja aizsniegt pietiekamu auditoriju veiksmīga darba uzsākšanai, un šobrīd tas vairs nefunkcionē.
Šis ir klasisks piemērs tam, ka labs formāts pats par sevi vēl negarantē rezultātu. Ja pircējs par piedāvājumu neuzzina vai neredz pietiekamu vērtību, kritiskā masa nesavācas, un modelis neiegriežas.
Izaugsmes bremzes, reklāma, automatizācija un stagnācija
Kā vienu no pirmajiem veiksmīgajiem projektiem Latvijā var minēt kopaletak.lv, kas 2010. gada augustā, atveroties, ieguldīja vērā ņemamu enerģiju un resursus publikācijās un reklāmā. Sākums bija spīdošs un veiksmīgs, tomēr jau 2011. gadā portāls sāka strādāt pusautomātiskā režīmā, neieguldot līdzekļus attīstībā un reklāmā, kas noveda pie strauja pārdošanas apjomu krituma.
Portāls vēl joprojām darbojas, taču vairs nav starp līderiem, un tas labi parāda, ka izaugsmei nepietiek tikai ar labu startu. Ja piedāvājumu kvalitāte un redzamība netiek uzturēta, pircēji ātri aizplūst pie aktīvākiem spēlētājiem.
Komisijas, konkurence un “piedāvājumu nogurums”
2010. gada septembrī tirgū ienāca perkamkopa.lv, un sadarbība ar draugiem.lv palīdzēja ātri kļūt par vienu no līderiem. Tajā pašā laikā tiek minēts, ka, ņemot vērā lielo auditoriju, projekts pieprasīja ļoti augstu komisiju, proti, 50% no akcijas apgrozījuma, kas, iespējams, ietekmēja turpmāko izaugsmi un veicināja stagnāciju.
Ar troksni 2010. gada rudenī klajā nāca arī bigo.lv, kas sākotnēji tirgoja atlaižu kuponus, bet konkurences dēļ nācās paplašināt piedāvājumu uz precēm un pakalpojumiem. Šādos brīžos pircējam ir īpaši svarīgi lasīt noteikumus un salīdzināt, vai atlaide patiešām ir izdevīga, jo piedāvājumu apjoms var radīt maldīgu steidzamības sajūtu.
Praktiski piemēri no reālās dzīves Latvijā
Latvijas tirgus attīstība sniedz vairākus labus piemērus, kā dažādas stratēģijas ietekmē rezultātus. Šie stāsti palīdz saprast gan to, kas nostrādā, gan to, kas ar laiku mēdz sākt buksēt.
Citylife.lv un veiksmīga zīmola maiņa
Tirgu patiesi iekustināja projekts Citylife.lv, kas sākotnēji bija pazīstams kā „Atlaižu Klubs un darbību uzsāka 2010. gada rudenī. Šis ir piemērs veiksmīgai zīmolmaiņai, jo, lai veiksmīgi un centralizēti strādātu arī ārpus Latvijas, jāmeklē starptautiski pārdodams zīmols, šajā gadījumā „CityLife.
Ņemot vērā sadarbību ar web risinājumu veidotājiem efumo.lv, portāls veiksmīgi darbojas Latvijā un Lietuvā, un ilgstoši ticis uzskatīts par vienu no līderiem. Pircējam tas nozīmē plašāku piedāvājumu klāstu, bet arī lielāku vajadzību izvērtēt, ko tieši un kādos termiņos var izmantot.
Cherry.lv, īsas akcijas un straujš kāpums
2011. gadā nozarē bija visvairāk jaunpienācēju, bet tikai daži spēja nostiprināties līderu vidū. Pēc fenomenāliem panākumiem Igaunijā darbu Latvijā februārī uzsāka Cherry.lv un strauji iekaroja līderu trijnieku, uzrādot augstus pārdoto kuponu rezultātus.
Šobrīd šis portāls uzrāda ļoti augstus pārdoto kuponu rezultātus, neskatoties uz to, ka akciju ilgums ir viens no īsākajiem starp konkurentiem, tikai trīs dienas. Tas labi ilustrē, kā steidzamības efekts var palielināt pirkumu skaitu, bet pircējam reizē rada risku pirkt impulsīvi.
ZiZu.lv, ātra ienākšana un konkurence ar līderiem
Pavasarī Latvijā ienāca Krievijas projekts ZiZu.lv, kas ir meitas projekts kupikupon.ru platformai. ZiZu izveidoja nodaļas visās Baltijas valstīs un tirgū iekaroja pozīcijas ļoti ātri.
Rezultātā portāls spēja konkurēt gan ar Cherry, gan ar CityLife, kas vēlreiz parāda, ka mērogs un pieredze citos tirgos var dot ievērojamu starta priekšrocību. Pircējiem šāda konkurence parasti ir izdevīga, jo tā palielina izvēli, bet tajā pašā laikā jāspēj atšķirt patiesi vērtīgus piedāvājumus no vienkārši skaļiem virsrakstiem.
Galveno atziņu kopsavilkums
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā attīstījās strauji, no pirmajiem mēģinājumiem 2010. gadā līdz brīdim, kad tirgū vienlaikus darbojās desmitiem projektu. Daudzi pazuda, daļa apvienojās, bet daži nostiprinājās, jo spēja nodrošināt auditoriju, stabilu mārketingu un interesantus piedāvājumus.
Svarīgi arī tas, ka Latvijas līderi pilnībā neatkārtoja Groupon shēmu viena diena, viena akcija, bet bieži piedāvāja vairākas jaunas akcijas dienā ar ilgāku derīguma termiņu. Kopējo piedāvājumu apjoms bija ievērojams, valstī vienlaicīgi norisinājās ap 300 akcijām, kas Latvijas tirgum noteikti ir liels piedāvājums un liecina par nišas spēcīgo ietekmi uz mārketinga stratēģiju mazajos un vidējos Latvijas uzņēmumos.
